Edgars Strazdiņš ir grāvendālietis un mežotnieks piecās paaudzēs. Autora aizraušanās jau kopš skolas laikiem ir dzimtā novada pētniecība, vēstures izzināšana un cilvēku likteņstāsti.
Vairāku gadu garumā pētot arhīvus, uzklausot un intervējot vietējos ļaudis un konsultējoties ar vēstures speciālistiem, savākts vispusīgs materiāls grāmatai par Grāvendāli. Tajā skaidrota Grāvendāles un Mežotnes, īpaši Lielupes kreisā krasta, attīstība caur hronikām, lēņu dokumentiem un vietvārdiem, iezīmēta novada kopīgā vēsturiskās attīstības aina. Pētniecības laikā, sazinoties arī ar trimdas latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem, iegūts unikāls dokumentālo faktu un foto materiāls. zināmo vēsturi un spēcīgām personībām, kuras tur dzīvojušas.
Grāmatā rodama izziņa par bagātā kultūrvēsturiskā novada līdz šim maz zināmo vēsturi un spēcīgām personībām, kuras tur dzīvojušas.
Cita starpā patīkama pievienotā vērtība ir autora bagātīgā, daudzslāņainā valoda, bet pierakstītajos stāstījumos atdzīvojas valoda tās vēsturiskajā griezumā un koši iestarpinājumi – izteiksmīgi vecvārdi, apvidvārdi un zemgaliskā izloksne.
Profesore Janīna Kursīte no visdažādākajiem avotiem (vecām vārdnīcām, literatūras, ekspedīcijām) atradusi un cēlusi augšā aizmirstus latviešu valodas vārdus, apvienojot tos nedaudz izaicinošā nosaukumā “Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb Novadu vārdene”.
Kā Latgalē brauca svātos, precējās, guldināja un modināja jauno pāri, kā apdziedāja, līgavu raudināja, noņēma vaiņagu, kā arī vēl simts un vienu lietu par Latgales senajām un mūsdienu kāzām – to visu lasītājs var uzzināt profesores Janīnas Kursītes grāmatā “Kāzas Latgalē”. Izdevums ir bagātīgi ilustrēts ar dažādu gadu kāzu fotogrāfijām. Lasiet un precaties vai, ja esat jau apprecējušies, salīdziniet!
Rakstu krājums, kas veltīts viena Latgales novada tradicionālās kultūras mūsdienu stāvokļa atspoguļojumam.
Pieskāriens – grāmata, kura aicina iepazīt un atklāt Raimonda Paula devumu latviešu mūzikas kultūrā no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām.
Rīgas Latviešu biedrība (1868–1940) kā nacionālās grāmatniecības centrs. Šīs grāmatas mērķis ir veidot izsmeļošu pārskatu par Rīgas Latviešu biedrības apgāda, kā arī citu biedrības nodaļu un komisiju veikumu izdevējdarbībā.
Rīgas latviešu biedrības rakstu krājums. Raksti un pētījumi par RLB vēsturiskajām gaitām.
Dzidras Sondores grāmatā „Suitu dzīvesstāsti un ēdieni” 22 suitu sievu stāstījumā tiek atklāti ļoti spēcīgu, mērķtiecīgu un izturīgu cilvēku likteņi gandrīz vesela gadsimta garumā. Daudzi likteņi ir līdzīgi, citi – ļoti atšķirīgi. Un varam tikai apbrīnot, kā ikviena grāmatas varone, saskaroties ar dažādiem dzīves līkločiem, nepadodas, neatkāpjas, bet saglabā suitu tradīcijas, dzimtas godu un lepni nes savu tautastērpu.
VIJA
VĒTRA ir
ievērojama, pasaulē pazīstama indiešu
deju dejotāja.Šogad viņa svin savu 90 dzimšanas dienu un 70 gadus kopš dejo uz
skatuves. Visu savu mūžu,
dejojot uz četru pasaules kontinentu skatuvēm, viņa nesusi un
popularizējusi Latvijas vārdu.Šī grāmata jeb albums atspoguļo visu viņas bagāto
dejas mūžu. Dzejniece Lija Brīdaka daudzkārt rakstījusi par Vētru,šoreiz ar
radošu pieskārienu viņa paver mākslinieces galvenos radošā mūža posmus.
Anna Kuzina zināšanas par Rūdolfa Blaumaņa dzīvi un daiļradi ir krājusi vairāk nekā 30 gadus, strādājot par R. Blaumaņa memoriālā muzeja “Braki” vadītāju.Viņas sarakstītā grāmata būs labs orientieris visiem – gan literatūrpētniekiem, gan jebkuram interesentam – pārskatāmai rakstnieka dzīves un darba gaitu izsekošanai, kā arī padziļinātai iepazīšanai.
Grāmata lappusi pēc lappuses pārstaigā Ērgļu novadu, parādot tā dabas skaistumu, tapšanas vēsturi sākot no 12. gadsimta līdz mūsdienām, stāsta par sadzīvi, kultūru, kā mainījušies laiki un cilvēki kā veidojušies kultūras, politikas, izglītības, medicīnas un daudzu citu nozaru stiprie un gudrie ļaudis.
Grāmatā ir apkopoti vairāku gadu garumā veidoti raksti par dažādām tēmām –
nacionālo, lokālo identitāti un pašapziņu. Cilvēka identitāti veido ne tikai ģimenes un dzimtas pieredze, tai
svarīgi arī lielie vēstures stāsti. Arī ikgadējie atmiņu “kari”. Latvija
nav vienīga valsts, kurā līdzās viena otrai dzīvo karojošas atmiņas, tas rāda,
ka pētniecība un zinātne ir ideju, viedokļu un atziņu konfrontāciju lauks. Grāmatā iekļauti pētījumi, kuri līdz šim nav
publicēti latviešu valodā.
Grāmata veltīta Rīgas Latviešu biedrības 150. gadskārtai. No 1868. gada līdz 2018. gadam noiets sarežģīts ceļš. Rīgas latviešu biedrības darbības vēsturē ir trīs lieli posmi - līdz Latvijas valsts dibināšanai, starpkaru Latvijā un pēc neatkarības atjaunošanas.
Grāmatas autore Vanda Zariņa ir strādājusi Rīgas pašvaldībā 32 gadus. Šai laikā viņa ir savākusi bagātīgu materiālu klāstu par Rīgas pašvaldības vēsturi, Rīgas domniekiem, pilsētas valdes locekļiem, izpildkomitejas vadītājiem un viņu likteņiem.Unikāla pētījuma rezultātā ir tapusi grāmata, kura populārā veidā stāsta par Rīgas domes darbību no 1878. līdz 1940. gadam un domnieku likteņiem kara un pēckara periodā. Autore saistoši atklāj daudzu domnieku dzīvesstāstus un ļauj ieskatīties viņu atstātajās paliekošajās vērtībās Rīgā. Grāmatā apkopoti interesanti fakti, ko papildina personisks vēstījums par cilvēkiem, viņu laiku un spēju izdzīvot laikmeta līkločos.
Grāmatas autors Vilis Jānis Lapenieks (1908-1983) - kinorežisors, producents, scenārists un aktieris, viens no Latvijas kino pamatlicējiem. Viņa meistardarbs - filma "Zvejnieka dēls"."Dullā Daukas piezīmes" ir vaļsirdīga un valdzinoša autobiogrāfiska grāmata. Autora pārsteidzošais, nefiltrētais un amizantais dzīvesstāsts vēsta par Latvijas 20. gadsimta vēstures sarežģītajiem līkločiem. Grāmatā Vilis Lapenieks atklāj daudzus patiesus notikumus un faktus un dalās ar plašākai auditorijai līdz šim nezināmām liecībām.Grāmatas caurviju pavediens ir kino - galvenokārt latviešu - un tā gaitas no pašiem pirmsākumiem, kā arī tas, kas filmu novadā norisinājies trimdas periodā.
Ikviena rakstnieka galvenais darba instruments ir viņa valoda. Rūdolfa Blaumaņa daiļdarbu valodu raksturo izteiksmes skaidrība un precizitāte, dzīva, nesamākslota personāžu runa, humors un trāpīgi izteicieni.Bet vai šodien mēs izprotam Blaumaņa valodu, viņa rakstīto vārdu nozīmi? Gan jā, gan nē. Lugu Skroderdienas Silmačos zina gandrīz visi, bet diez vai katrs spēs paskaidrot, ko nozīmē vārdi alošanās, bambaka, bauska, biszāles, deivelēt, kāpe, leķēt, lobt un vēl daudzi citi. Vārdnīcā apkopoti rakstnieka literārajos darbos lietotie vārdi, personvārdi un vietvārdi, doti vārdu nozīmes skaidrojumi un piemēri. Grāmata aicina ienākt viņa vārdu pasaulē, aizrauj un ļauj salīdzināt savas zināšanas ar autora rakstīto. Tā ir kā tilts, kas mūs, 21. gadsimta cilvēkus, savieno ar Rūdolfa Blaumaņa laiku, ļaujot labāk izprast, kā pirms daudziem gadiem cilvēki domāja un uztvēra pasauli. 
Atmiņu grāmatā apkopoti cilvēku dzīvesstāsti no Rundāles, Saulaines, Ziedoņiem, Svitenes, Virsītes, Bērsteles un Viesturiem. Tās ir mazas apdzīvotas vietas, kurās dzīvojuši šo stāstu varoņi un viņu dzimtas vairākās paaudzēs. Tur iekoptas mājas, atrasta mūža mīlestība, radīti bērni, uzauguši mazbērni, kuri turpina rūpēties par senču atstāto mantojumu.Tikai no maziem atmiņu fragmentiem rodas lielās vēstures lappuses. (Grāmatas sastādītāja Aelita Ramane)
Preses fotogrāfs Bonifācijs Tiknuss pirms pusgadsimta dokumentēja Latvijā notiekošo.Šobrīd to uzlūkojam citām acīm - tā ir nedaudz piemirstā un daudziem pat nezināmā vēsture. Fotoattēlos ieraugām dzīvi dažādās škautnēs: tālaika politiskā dzīve, kultūra, sadzīve un cilvēki, kuriem netrūka izdomas, dzīvesprieka un spējas ieviest jauno."Mēs nedrīkstam sevi aizmirst, un es ceru, ka šis izdevums kalpos par būtisku informācijas avotu nebeidzamajā izziņas procesā, kas nekad neapstāsies," saka grāmatas autors Andrejs Tiknuss.
Kas ir nams Baznīcas ielā 30, Rīgā? Lai uzzinātu - jālasa grāmata. Stāsts par Aspaziju un Raini - viņu dzīvesvietām pagātnē un to likteni mūsdienās. Grāmatas lappusēs, izsekojot nama un ar to saistīto cilvēku likteņiem, nāksies sastapties ar pelēko, melno un balto nokrāsu. Bet - kopš 2016. gada septembra nams atkal DZĪVO! Un gaida Tevi, lasītāj, ciemos, kā kādreiz to darīja Aspazija...Grāmata izdota sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību.
Izpētes darbs par Lielupes labo krastu ir turpinājums autora pirmajai grāmatai Grāvendāle starp divām Mežotnes zemēm. Vēsturiskais Mežotnes pagasts pletās abpus Lielupei: kreisajā pusē bija Mežotnes baznīca, kultūras dzīves epicentrs ar Viesturkalnu un Ozoldārza brīvdabas estrādi, Grāvendāles pamatskola un pienotava, spēcīgas vecsaimniecības, bet labajā krastā atradās pagasta adrministratīvais centrs - pagastmāja, doktorāts, nespējnieku nams, pasts, telefona centrāle un pamatskola. Pirmās brīvvalsts laikā Mežotne tika izvēlēta par lauksaimniecības izglītības un zinātnes citadeli, lauksaimniecības vidusskola kļuva par nacionālāko un patriotiskāko mācību iestādi valstī, Mežotnē darbojās ķieģeļu un kaļķu ražotne. No šī Lielupes krasta ir nākušas daudzas radošās personības: rakstnieki, dzejnieki, mākslinieki. Mežotnes nedalāmību nodrošināja pārceltuves un tiltiņi.Grāmata Mežotnes zemes Lielupes krastos ir pētījums kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un veltījums visiem mežotniekiem, īpaši tiem, kuru likteņi ir savijušies abos upes krastos.Edgars Strazdiņš ir grāvendālietis un mežotnieks piecās paaudzēs. Autora aizraušanās jau kopš skolas laikiem ir dzimtā novada pētniecība, vēstures izzināšana un cilvēku likteņstāsti.
