Vēstules no Latvijas ir unikāls un aizraujošs stāstījums par laiku, sabiedrību un dzīvesveidu, kas tagad ir zudis uz visiem laikiem. Britu kopienas pārstāve Lūsija Adisone bija dzimusi un augusi Latvijā, un, sākoties Otrajam pasaules karam, atteicās pamest savu pieņemto valsti. Kad Latvijā sākās vācu okupācija, viņa vēroja notikumus ar ironisku un filozofisku skatu, bezbailīgi sacēlās pret krievu iekarotājiem. Viņas stāstījums par repatriēto vācbaltiešu ciešanām un ebreju vajāšanām plosa sirdi. Tomēr šajās vēstulēs, kas rakstītas ar tik lielu mīlestību pret mazmeitām, kuras bija aizsūtītas mājās uz Angliju, nav nekā nomācoša. Kad pasta sakari pārtrūka, viņa rakstīja dienasgrāmatu. Pierakstītais ir lielisks stāsts par valsti un ģimeni kara laikā.
‍No angļu valodas tulkojusi Vita Aišpure.
‍Mākslinieks Andris Lamsters.

Pēc aristokrātiskās bērnības un jaunības senajā Vidzemē Elzei bija laimīga laulība, muižas īpašnieces sadzīve un pienākumi, trīs bērni. Viņa piedzīvoja revolūcijas, karus, sarkano laiku. Tuvojoties Otrā pasaules kara beigām, sākās bēgļu ceļš ar to, kas mugurā...
‍Elzes atmiņās pavīd vesela vācbaltu un latviešu personu galerija: muižnieki, skolotāji, mācītāji, ārsti, pārvaldnieki, sulaiņi, klavierspēles skolotāji, guvernantes, bērnības un jaunības draugi...; spilgti atainotas vācbaltu sabiedrības tradīcijas, svētki un savdabīgas ieražas, plaši attēlota muižas sadzīve, sievietes un mātes uzdevumi un pienākumi. Kad vēstures griežos muiža jāzaudē, viņa palīdz savam vīram Rūdolfam darbā Rīgas Herdera institūtā, kā arī tulkošanā.

Autore Maija Bērziņa grāmatā ”Piestājot Indijā” dalās ar lasītāju savā
pieredzē par Indijas dzīves krāšņo daudzveidību. Viņu iedvesmo
Indijā sastapto cilvēku vienotības izjūta vienam pret otru un
apkārtējo pasauli. Autore atklāj, kādas pārmaiņas un
izaicinājumus globalizācijas laikmets  sagādā  tradīcijas cienošajai
sabiedrībai. Citu tautu pieredzes pārņemšana Indijai nav nekas jauns,
tīkotāji pēc tās bagātībām nākuši un gājuši,atstājot aiz sevis
paliekošas pēdas. Cauri gadsimtiem tie zemi postījuši, atjaunojuši,
apbrīnojuši un pētījuši. Indija gan saglabājusi savu autentiskumu, gan
jaunu vēsmu iespaidā ieviesusi korekcijas savā vērtību sistēmā un
dzīves kārtībā.
Paceļot neizzinātā noslēpuma plīvuru, grāmata ieved lasītāju aiz ielu
kņadas slēptajā pasaulē, kur atklājas iepazīto cilvēku smalkā  garīgās
un materiālās dzīves kvalitātes izjūta. Iespaidi savijušies krāšņā
pavedienā, autorei vērojot mūsdienīgās Indijas vaibstus un
iesaistoties sabiedriskajā dzīvē. Maija atklāti runā par šo personīgo
pieredzi pateicībā par Indijā pavadīto laiku. Interjera dizaina
pasniedzējas darbs modernā biznesa vidē atklāj citādu Indiju, nekā
pierasts uzskatīt, stāstot par tās atpalicību un nabadzību. Tā ir
spēcīgu kontrastu zeme, kas met izaicinājumu stereotipiskai domāšanai,
dod impulsu saprotošāk pieņemt citādo un paskatīties no malas uz
pierasto. Himalaju kalnu majestātiskums un tradicionālās Indijas
nacionālais kolorīts ar vīraka smaržu ielās vilina  Indiju iepazīt
arvien tuvāk. Grāmata iepazīstina arī ar autores apceļoto vietu aprakstu
un arī vēsturisko notikumu atainojumu.
Lasītājam tā noderēs arī kā praktisks palīgs tūrisma maršrutu
plānošanai Indijā.
Grāmatas redaktos – Valdis Svirskis, literārā korektore – Vija
Aišpure, mākslinieces – Gunta Brakovska un Ramona Dalbiņa.

Pēc gadu desmitiem Maija Dambe-Kollinsa, iedzīvinādama savu un savas ģimenes pagātni grāmatas lappusēs, atkal šķērso un vienlaikus izdzēš robežas starp pasaulēm, laikiem, kultūrām un, tiecoties atklāt lasītājam kā Latviju, tā Ameriku, aicina sev līdzi gan tos, kuri arī piedzīvojuši bēgļa likteni, gan jauniešus, kuriem pavisam citādos apstākļos no bērna jākļūst par pieaugušo, gan visus pārējos, kas cenšas saprast sevi un citus.

Grāmatā stāstīts par autores folkloras ekspedīciju ilggadējo pieredzi. Ekspedīcijas ir cilvēku atmiņu iztincināšana, lai pēc tam tās salīdzinātu un noskaidrotu, kas latviešiem ir Zilie kalni, ko nozīmējusi dziedniece Zilā kalna Marta, kādas svētvietas un svētlietas bijušas agrāk un kādas ir tagad. Grāmatā aplūkotas latviešu un cittautu ornamenta zīmes, krāsu nozīmes dažādās tradīcijās.

Grāmatā atspoguļota autora aktīvā darbība trimdas latviešu dzīvē. Spilgti aprakstīta latviešu leģionāru izdošana krieviem. Autors lielu vērību veltījis latviskajai izglītībai, bet grāmatā un dzīvē dominē viņa politiskās aktivitātes.

Šis ir autores populārākais darbs, kurā tēlojumos viņa izstaigā daudzas zemes un vietas, un sastop sirsnīgus un mīļus cilvēkus, kuri dalās ar viņu maizes riecienā.

Lasītājiem tiek piedāvāta iespēja tuvāk iepazīt kuršu ķoniņus. Cauri gariem pārbaudījumu gadsimtiem septiņu ciemu apvienībā ietilpstošie ķoniņi prata saglabāt savu brīvību.
‍Agris Dzenis aplūko seno kuršu sabiedrību tās attīstībā un mijiedarbē ar Livonijas ordeni, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijā, neatkarīgajā Latvijā padomju okupācijas apstākļos.
‍Janīna Kursīte uzrakstījusi par ķoniņu īpašajām tradīcijām, viņu ciemu un uzvārdu izcelsmi, svētvietām, īpašajām atšķirības zīmēm un lietām.
‍Liene Peniķe, ķoniņu pēctece, stāsta par savas dzimtas vēsturi.

Šajā grāmatā Raiņa pētniece Gaida Jablovska apkopojusi vēstules, kuras sarakstē ‍ar Līzi priecēja ģimeni 16 gadu garumā.‍

Grāmatas autore Nora Vilmane ir pedagoģe Liepājas universitātē. Tekstilmākslā, kompozīcijā, dažādās rokdarbu tehnikās, etnogrāfijā. Tieši rokdarbi sākotnēji piesaistīja autores uzmanību, ciemojoties pie latviešiem Brazīlijā 1987. gadā. Aiz roku darba prasmēm slēpās daudz nopietnāki atradumi - mūsu tautas garīgās, intelektuālās vērtības, kas ļāva latviešiem pagājušā gadsimta sākumā tālajā, svešajā dienvidu zemē uzturēt tautai raksturīgo dzīves veidu un tradīcijas, kā arī saglabāt un radoši attīstīt Latvijā tradicionālo nodarbošanos dažādās lauksaimniecības nozarēs un izdzīvot smagajos apstākļos.

Emocionāls stāsts vēstulēs par triju cilvēku pieskārienu dzīvei vēsturiski precīzā vietā un laikā.

Čiekurkalns ir viena no senākajām Rīgas vēsturiskajām latviešu celtajām apkaimēm. Pirmais priekšstats par jebkuru vietu veidojas no namiem, arhitektūras, ielu izkārtojuma. Taču rajonu veido ne tikai mājas un ielas - tie ir arī cilvēki, kas tur dzīvojuši agrāk un mīt arī tagad, piepildot apkaimi ar ikdienas ritmu, rūpēm, priekiem un bēdām, veidojot savu neatkārtojamu dzīves vidi un vēsturi.
‍
‍Grāmatas autore - čiekurkalniete piektajā paaudzē - māksliniece Gunta Celma.