Rainis, kas nāk, Rainis, kas iet, Rainis, kas paliek.
Nopietni iepazīts, sīki pētīts un daudziem gandrīz pilnīgi nezināms.
‍
Šajā krājumā ienāk Rainis, kas allaž ir aktuāls,bet šādā kopskatā nekad vēl
‍nav lasīts.

VIJA VĒTRA ir ievērojama,  pasaulē pazīstama indiešu deju dejotāja.
‍Šogad viņa svin savu 90 dzimšanas dienu un 70 gadus kopš dejo uz skatuves. Visu savu mūžu, dejojot uz četru pasaules kontinentu skatuvēm, viņa nesusi un popularizējusi Latvijas vārdu.
‍
‍Šī grāmata jeb albums atspoguļo visu viņas bagāto dejas mūžu. Dzejniece Lija Brīdaka daudzkārt rakstījusi par Vētru,
‍šoreiz ar radošu pieskārienu viņa paver mākslinieces galvenos radošā mūža posmus.

Grāmatā ir apkopoti vairāku gadu garumā veidoti raksti par dažādām tēmām – nacionālo, lokālo identitāti un pašapziņu. Cilvēka identitāti veido ne tikai ģimenes un dzimtas pieredze, tai svarīgi arī lielie vēstures stāsti. Arī ikgadējie atmiņu “kari”. Latvija nav vienīga valsts, kurā līdzās viena otrai dzīvo karojošas atmiņas, tas rāda, ka pētniecība un zinātne ir ideju, viedokļu un atziņu konfrontāciju lauks. Grāmatā iekļauti pētījumi, kuri līdz šim nav publicēti latviešu valodā.

Dzejoļu krājums SAKNES savus lasītājus ieved Vidzemes lībiešu pasaulē. ‍Grāmatā dzejoļi sakārtoti trijās nodaļās un vienā no tām dzejoļi rakstīti Vidzemes lībiskā dialekta Svētciema izloksnē. Dzejniece Anita Emse gadiem cauri nes tālāk savu senču mantojuma daļu – saikni ar lībiešu valodu, ‍lai arī vairs tikai izloksnē.

Grāmatas uzrakstīšanai autore izmantojusi savu dzīves pieredzi - pārdzīvojumus, domas, novērojumus un secinājumus, kā arī atziņas, kas iegūtas lasot citu autoru darbus.

L, iepriekš lasītājiem zināma kā Liene Štāla. Šis ir viņas ceturtais dzejoļu krājums. Iepriekš publicēti – „Vakardiena” 1997, „Melnais eņģelis”, 2002, „Lidot”, 2005. Autores dzeja lasāma dažādos Kurzemes dzejnieku kopkrājumos, piemēram, 2018. gadā izdotajā „Piemares vējos”, presē ("Kurzemes Vārds", "Karogs"), tulkojusi uz latviešu valodu 2019. gadā Varšavā izdoto Mareka Gluško (Polijas diplomāts) monogrāfisko pētījumu "Poļi Liepājā-zināmā, nezināmā, aizmirstā vēsture".

Petra Derkins un Aivars Eipurs radījuši brīvi asociatīvus vēstījumus par dažādiem procesiem, reālijām un notikumiem Latvijā šajā un pagājušajā gadsimtā.

Dzintars Tilaks – populārs radiožurnālists, uzrakstījis fantastikai pietuvinātus stās­­tus,
‍kas varētu norisināties, ja esošajā realitātē mēs pieļautu paralēli
‍eksistējošas laika un telpas dimensijas, ‍arī citu skatījumu
‍uz notikumu kopsakarībām.

Šī grāmata dos vienreizēju iespēju iepazīt sevi, noticēt sev un ieraudzīt arī savu Sargeņģeli!
‍
‍
‍‍Diāna Bērza, grāmatas “Eņģeļu vēstījumi” autore, arī savā otrajā grāmatā
‍"Labrīt, laimīgo cilvēk!" apkopojusi savas sarunas ar eņģeļiem, kā arī dzejoļus, pasakas un Visuma informāciju Zemes cilvēkiem piecu gadu garumā.

Māris Kundziņš (1936-2018) - dabas fotogrāfs sirdī un dvēselē. Cilvēks, kurš pamanīja sīkāko kukainīti un sīkāko ziedlapiņu. Cilvēks, kurš azartiski riskēja, lai iemūžinātu kadru. Un tad tapa gleznām līdzīgas fotogrāfijas un gleznas.

Grāmata par Jūrmalas gleznotāju Rolandu Beitneru (1917–2006), kurš ir atstājis aiz sevis ne tikai gleznas, bet arī memuārus. Būdams Latvijas valsts laikabiedrs, viņš piedzīvojis gan tās uzplaukumu, gan zaudēšanu.

Atmiņu grāmatā daudz spilgtu raksturu, cilvēku un vides tēlojumu, kas parāda Latviju dažādos laikmetos – kā brīvvalsti un okupētu zemi. R. Beitners vēlējās savu pieredzi dokumentēt, jo dzīvesstāsta izstāstīšana vai uzrakstīšana ir reizē gan izlīdzinājums ar dzīvi, gan dziedināšana sev un citiem. Mākslinieks atklāti stāsta par piedzīvoto un pārdzīvoto, arī ļoti intīmo un personisko.

Grāmatā atspoguļota autora aktīvā darbība trimdas latviešu dzīvē. Spilgti aprakstīta latviešu leģionāru izdošana krieviem. Autors lielu vērību veltījis latviskajai izglītībai, bet grāmatā un dzīvē dominē viņa politiskās aktivitātes.

Šis ir autores populārākais darbs, kurā tēlojumos viņa izstaigā daudzas zemes un vietas, un sastop sirsnīgus un mīļus cilvēkus, kuri dalās ar viņu maizes riecienā.

Paulis Birznieks Dr.philol. dzīvo ASV, visu laiku rakstījis dzeju un pētījis tautas dziesmas.
‍"Citāda dainu dotā zelta filozofija balstās uz rūpīgu izpēti ar nodomu radošā veidā izcelt dainu kodolīgo saturu un atjaunināt, piemērot to jaunāko laiku izpratnei. Tautas rakstu dinamizētie zīmējumi atspoguļo centienus atdzīvināt seno dainu nedaudz sastingušo domu un formu." saka autors.