Grāmatai ir izglītojoša un audzinoša nozīme.Tā paver katram lasītājam ceļu uz pašpilnveidi un garīgu atveseļošanos. Varbūt tas ir viens no ceļiem uz Latvijas sabiedrības garīgu atveseļošanos.

Grāmata ieved mūs vairāk nekā 20 Latvijā populāru kokaugu pasaulē. Biologa, pieredzējušā dendrologa Andreja Svilāna aizrautīgais stāstījums par katra koka fizisko tēlu mijas ar folkloristes, filozofes Māras Mellēnas mitoloģiskajiem nostāstiem un folkloras materiāliem. Lasot šo grāmatu, cilvēks ierauga savu dzīvi no saknēm līdz galotnēm. Ozols, liepa, bērzs un citi - ikviena koka nozīme ir milzīga, ne velti daudzas pilsētas un pašvaldības koka attēlu iekļāvušas savos ģērboņos.
‍Grāmata ir izzinoša, bagāta ar neparastiem faktiem, sniedz daudzpusīgu, noderīgu informāciju. Tā spēs ieinteresēt ikvienu - gan pieaugušos, gan bērnus, jo koki ir viena no dzīvības formām, bez kuras cilvēks nevarētu pastāvēt uz Zemes.

Profesore Janīna Kursīte no visdažādākajiem avotiem (vecām vārdnīcām, literatūras, ekspedīcijām) atradusi un cēlusi augšā aizmirstus latviešu valodas vārdus, apvienojot tos nedaudz izaicinošā nosaukumā “Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb Novadu vārdene”.

Grāmata vēsta par to, kas ir svarīgs ikvienam: mīlestība un naids, ticība un nodevība, laiks un nāve, labais un ļaunais. Autors meistarīgi savij leģendu, mistiku, filozofiju un dzeju spēcīgā alegoriskā līdzībā, palīdzot cilvēkiem atklāt dzīves jēgu un sniedzot atbildes uz daudziem jautājumiem.

Mīlestība nav aizmirsusi nevienu ir trešā grāmata Gērija R. Renāra grāmatu virknē (Tava nemirstīgā realitāte un Visuma pazušana). Aizraujošajā stāstījumā Gērija skolotāji Artens un Pursaha palīdz izklīdināt laika un telpas ilūzijas un atgriezties Realitātē, kas ir Perfekta Mīlestība. Tā nav pierastā un visiem zināmā mīlestība. Tā ir visaptveroša, tīra, nevainojama, nemirstīga, neievainojama un bezbailīga mīlestība.

Izpētes darbs par Lielupes labo krastu ir turpinājums autora pirmajai grāmatai Grāvendāle starp divām Mežotnes zemēm. Vēsturiskais Mežotnes pagasts pletās abpus Lielupei: kreisajā pusē bija Mežotnes baznīca, kultūras dzīves epicentrs ar Viesturkalnu un Ozoldārza brīvdabas estrādi, Grāvendāles pamatskola un pienotava, spēcīgas vecsaimniecības, bet labajā krastā atradās pagasta adrministratīvais centrs - pagastmāja, doktorāts, nespējnieku nams, pasts, telefona centrāle un pamatskola.

Medicīnas doktore Ināra Roja grāmatā “Medicīniskā hipnoterapija” aplūko aktuālas medicīniskās hipnoterapijas pielietošanas iespējas pacientiem.

Grāmata ir domāta kā mācību līdzeklis ar mērķi sniegt izglītojošu un informatīvu materiālu veselības aprūpes profesionāļiem, psihoterapeitiem, psihologiem un pedagogiem, kā arī ikvienam, kurš vēlas labāk izprast personiskās mentālās, uzvedības un emocionālās reaģēšanas problēmas un iegūt izpratni par iespējām pārvaldīt stresu, veiksmīgi mainīt negatīvos domāšanas un reaģēšanas stereotipus, lai saglabātu darbaspējas un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Čiekurkalns ir viena no senākajām Rīgas vēsturiskajām latviešu celtajām apkaimēm.
Pirmais priekšstats par jebkuru vietu veidojas no namiem, arhitektūras, ielu izkārtojuma. Taču rajonu veido ne tikai mājas un ielas - tie ir arī cilvēki, kas tur dzīvojuši agrāk un mīt arī tagad, piepildot apkaimi ar ikdienas ritmu, rūpēm, priekiem un bēdām, veidojot savu neatkārtojamu dzīves vidi un vēsturi. ‍ ‍

Grāmatas autore - čiekurkalniete piektajā paaudzē - māksliniece Gunta Celma.

Grāmata aicina lasītāju doties ceļojumā pa iztēles zemi. Vēstot par bagātības pūķi, vilci un citām būtnēm, kas dzīvo latviešu mitoloģiskajās teikās, tā vienlaikus ļauj ieskatīties teiku stāstītāju un šodienas lasītāju iekšējā pasaulē. Tas ir rosinājums iepazīt teikas, kas vienlaikus arī veicina mūsu spēju veidot jaunus stāstus par bagātību, vērtībām un labklājību. Dziļi simboliskās ilustrācijas, kuru autore ir pazīstamā latviešu gleznotāja Ilze Avotiņa, stimulē iztēli, padarot ceļojumu vēl auglīgāku.

Teksti paralēli tiek piedāvāti latviešu un angļu valodā. Tādējādi angliski runājošiem lasītājiem tiek radīta unikāla iespēja iepazīt latviešu teikas, kas iepriekš nav bijušas tulkotas.

Grāmatas autore Nora Vilmane ir pedagoģe Liepājas universitātē. Tekstilmākslā, kompozīcijā, dažādās rokdarbu tehnikās, etnogrāfijā. Tieši rokdarbi sākotnēji piesaistīja autores uzmanību, ciemojoties pie latviešiem Brazīlijā 1987. gadā. Aiz roku darba prasmēm slēpās daudz nopietnāki atradumi - mūsu tautas garīgās, intelektuālās vērtības, kas ļāva latviešiem pagājušā gadsimta sākumā tālajā, svešajā dienvidu zemē uzturēt tautai raksturīgo dzīves veidu un tradīcijas, kā arī saglabāt un radoši attīstīt Latvijā tradicionālo nodarbošanos dažādās lauksaimniecības nozarēs un izdzīvot smagajos apstākļos.

Lasītājiem tiek piedāvāta iespēja tuvāk iepazīt kuršu ķoniņus. Cauri gariem pārbaudījumu gadsimtiem septiņu ciemu apvienībā ietilpstošie ķoniņi prata saglabāt savu brīvību.
‍Agris Dzenis aplūko seno kuršu sabiedrību tās attīstībā un mijiedarbē ar Livonijas ordeni, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijā, neatkarīgajā Latvijā padomju okupācijas apstākļos.
‍Janīna Kursīte uzrakstījusi par ķoniņu īpašajām tradīcijām, viņu ciemu un uzvārdu izcelsmi, svētvietām, īpašajām atšķirības zīmēm un lietām.
‍Liene Peniķe, ķoniņu pēctece, stāsta par savas dzimtas vēsturi.

Ir daudz vientuļu cilvēku, daudzi ir palikuši vieni. Bet kā būtu, ja mēs apskatītu šo aspektu "būt vienam" no pretējās puses, apzinoties to kā priekšrocību, nevis žēlojoties un sērojot. Mēs taču nevaram vienkārši sēdēt un gausties par to, ka esam vieni vai jūtamies vientuļi. Jo atbilde ir, ka katram no mums ir dots laiks, lai varētu būt viens ar sevi pašu un izmantotu šo laiku savas dzīves sakārtošanai. (Anselms Grīns).

Kā Latgalē brauca svātos, precējās, guldināja un modināja jauno pāri, kā apdziedāja, līgavu raudināja, noņēma vaiņagu, kā arī vēl simts un vienu lietu par Latgales senajām un mūsdienu kāzām – to visu lasītājs var uzzināt profesores Janīnas Kursītes grāmatā “Kāzas Latgalē”. Izdevums ir bagātīgi ilustrēts ar dažādu gadu kāzu fotogrāfijām. Lasiet un precaties vai, ja esat jau apprecējušies, salīdziniet!

Cik liela vieta svētku norisē ir mantotām tradīcijām, dziesmām, rituāliem, dejām, ēdieniem? Lielās dienas rīts, Jāņu vakars, Veļu laiks, Ziemassvētki - katru gadu no jauna, bet ikreiz citādāk. Ko gadskārtas nozīmē un kādas iespējas piedāvā mūsdienu cilvēkam? 
‍Gadskārtu grāmatā atrodama ne tikai pavasara ieražu apcere, dziesmas, rotaļas, spēles, mīklas un joki, bet arī vasaras darbi, prieki un nieki, rudens pārdomas Veļu laikā, maskoto ļaužu izdarības no Mārtiņiem līdz Meteņiem, ziemas zīmes debesīs un zemē, nošu raksti, ornamenti, ticējumi un vēl daudz citu lietu.
‍Gadskārtu grāmata piedāvā dialoga iespēju ar senču pieredzi - lieliem un maziem, bērniem un pieaugušajiem, zinošajiem un nezinošajiem, skolēniem un skolotājiem. 

Zviedru autores ārstes un ājurvēdas speciālistes grāmata iepa­zīs­tina ar veselīgu dzīvesveidu, stāsta par to, kā iespējams izvairīties no slimībām un kādus dabas līdzekļus lietot.

Pēc aristokrātiskās bērnības un jaunības senajā Vidzemē Elzei bija laimīga laulība, muižas īpašnieces sadzīve un pienākumi, trīs bērni. Viņa piedzīvoja revolūcijas, karus, sarkano laiku. Tuvojoties Otrā pasaules kara beigām, sākās bēgļu ceļš ar to, kas mugurā... ‍Elzes atmiņās pavīd vesela vācbaltu un latviešu personu galerija: muižnieki, skolotāji, mācītāji, ārsti, pārvaldnieki, sulaiņi, klavierspēles skolotāji, guvernantes, bērnības un jaunības draugi...; spilgti atainotas vācbaltu sabiedrības tradīcijas, svētki un savdabīgas ieražas, plaši attēlota muižas sadzīve, sievietes un mātes uzdevumi un pienākumi. Kad vēstures griežos muiža jāzaudē, viņa palīdz savam vīram Rūdolfam darbā Rīgas Herdera institūtā, kā arī tulkošanā.

Rīgas latviešu biedrības rakstu krājums. Raksti un pētījumi par RLB vēsturiskajām gaitām.

Grāmatas autors Vilis Jānis Lapenieks (1908-1983) - kinorežisors, producents, scenārists un aktieris, viens no Latvijas kino pamatlicējiem. Viņa meistardarbs - filma "Zvejnieka dēls".
‍"Dullā Daukas piezīmes" ir vaļsirdīga un valdzinoša autobiogrāfiska grāmata. Autora pārsteidzošais, nefiltrētais un amizantais dzīvesstāsts vēsta par Latvijas 20. gadsimta vēstures sarežģītajiem līkločiem. Grāmatā Vilis Lapenieks atklāj daudzus patiesus notikumus un faktus un dalās ar plašākai auditorijai līdz šim nezināmām liecībām.
‍Grāmatas caurviju pavediens ir kino - galvenokārt latviešu - un tā gaitas no pašiem pirmsākumiem, kā arī tas, kas filmu novadā norisinājies trimdas periodā. 

"Dievatziņa vēdās un dainās" apskata Latvijas gara mantojumu - dainas - no filozofiskā, garīgā un psiholoģiskā viedokļa, salīdzinot dainās pausto dzīvesziņu ar mācībām, ko lasām vēdās.
‍Autore lieliski parāda dainu un vēdu vienoto augstāko vērtību, to spēju vienkāršā, citreiz apslēptā veidā pasniegt gan garīgās vērtības, gan saikni ar zinātni un dabu.

Grāmatas autors ir dabas fotogrāfs un viņa pieredze rosinājusi uzrakstīt grāmatu par bioniku mākslā. Dabas formu estētika ir mācība par skaistuma sajūtu kā dabisku tiekšanos saglabāt harmoniju starp cilvēku un apkārtējo vidi. Daba iemācījusi mūs izprast proporcijas, ritmus, krāsas un citas pazīmes, kuras piemīt visam redzamajam.

Anna Kuzina zināšanas par Rūdolfa Blaumaņa dzīvi un daiļradi ir krājusi vairāk nekā 30 gadus, ‍strādājot par R. Blaumaņa memoriālā muzeja “Braki” vadītāju.
‍Viņas sarakstītā grāmata būs labs orientieris visiem – ‍gan literatūr­pētniekiem, gan jebkuram interesentam – pārskatāmai rakstnieka dzīves ‍un darba gaitu izsekošanai, kā arī padziļinātai iepazīšanai.