Lasītājiem tiek piedāvāta iespēja tuvāk iepazīt kuršu ķoniņus. Cauri gariem pārbaudījumu gadsimtiem septiņu ciemu apvienībā ietilpstošie ķoniņi prata saglabāt savu brīvību.
‍Agris Dzenis aplūko seno kuršu sabiedrību tās attīstībā un mijiedarbē ar Livonijas ordeni, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijā, neatkarīgajā Latvijā padomju okupācijas apstākļos.
‍Janīna Kursīte uzrakstījusi par ķoniņu īpašajām tradīcijām, viņu ciemu un uzvārdu izcelsmi, svētvietām, īpašajām atšķirības zīmēm un lietām.
‍Liene Peniķe, ķoniņu pēctece, stāsta par savas dzimtas vēsturi.

Ir daudz vientuļu cilvēku, daudzi ir palikuši vieni. Bet kā būtu, ja mēs apskatītu šo aspektu "būt vienam" no pretējās puses, apzinoties to kā priekšrocību, nevis žēlojoties un sērojot. Mēs taču nevaram vienkārši sēdēt un gausties par to, ka esam vieni vai jūtamies vientuļi. Jo atbilde ir, ka katram no mums ir dots laiks, lai varētu būt viens ar sevi pašu un izmantotu šo laiku savas dzīves sakārtošanai. (Anselms Grīns).

Kā Latgalē brauca svātos, precējās, guldināja un modināja jauno pāri, kā apdziedāja, līgavu raudināja, noņēma vaiņagu, kā arī vēl simts un vienu lietu par Latgales senajām un mūsdienu kāzām – to visu lasītājs var uzzināt profesores Janīnas Kursītes grāmatā “Kāzas Latgalē”. Izdevums ir bagātīgi ilustrēts ar dažādu gadu kāzu fotogrāfijām. Lasiet un precaties vai, ja esat jau apprecējušies, salīdziniet!

Cik liela vieta svētku norisē ir mantotām tradīcijām, dziesmām, rituāliem, dejām, ēdieniem? Lielās dienas rīts, Jāņu vakars, Veļu laiks, Ziemassvētki - katru gadu no jauna, bet ikreiz citādāk. Ko gadskārtas nozīmē un kādas iespējas piedāvā mūsdienu cilvēkam? 
‍Gadskārtu grāmatā atrodama ne tikai pavasara ieražu apcere, dziesmas, rotaļas, spēles, mīklas un joki, bet arī vasaras darbi, prieki un nieki, rudens pārdomas Veļu laikā, maskoto ļaužu izdarības no Mārtiņiem līdz Meteņiem, ziemas zīmes debesīs un zemē, nošu raksti, ornamenti, ticējumi un vēl daudz citu lietu.
‍Gadskārtu grāmata piedāvā dialoga iespēju ar senču pieredzi - lieliem un maziem, bērniem un pieaugušajiem, zinošajiem un nezinošajiem, skolēniem un skolotājiem. 

Zviedru autores ārstes un ājurvēdas speciālistes grāmata iepa­zīs­tina ar veselīgu dzīvesveidu, stāsta par to, kā iespējams izvairīties no slimībām un kādus dabas līdzekļus lietot.

Pēc aristokrātiskās bērnības un jaunības senajā Vidzemē Elzei bija laimīga laulība, muižas īpašnieces sadzīve un pienākumi, trīs bērni. Viņa piedzīvoja revolūcijas, karus, sarkano laiku. Tuvojoties Otrā pasaules kara beigām, sākās bēgļu ceļš ar to, kas mugurā... ‍Elzes atmiņās pavīd vesela vācbaltu un latviešu personu galerija: muižnieki, skolotāji, mācītāji, ārsti, pārvaldnieki, sulaiņi, klavierspēles skolotāji, guvernantes, bērnības un jaunības draugi...; spilgti atainotas vācbaltu sabiedrības tradīcijas, svētki un savdabīgas ieražas, plaši attēlota muižas sadzīve, sievietes un mātes uzdevumi un pienākumi. Kad vēstures griežos muiža jāzaudē, viņa palīdz savam vīram Rūdolfam darbā Rīgas Herdera institūtā, kā arī tulkošanā.

Rīgas latviešu biedrības rakstu krājums. Raksti un pētījumi par RLB vēsturiskajām gaitām.

Grāmatas autors Vilis Jānis Lapenieks (1908-1983) - kinorežisors, producents, scenārists un aktieris, viens no Latvijas kino pamatlicējiem. Viņa meistardarbs - filma "Zvejnieka dēls".
‍"Dullā Daukas piezīmes" ir vaļsirdīga un valdzinoša autobiogrāfiska grāmata. Autora pārsteidzošais, nefiltrētais un amizantais dzīvesstāsts vēsta par Latvijas 20. gadsimta vēstures sarežģītajiem līkločiem. Grāmatā Vilis Lapenieks atklāj daudzus patiesus notikumus un faktus un dalās ar plašākai auditorijai līdz šim nezināmām liecībām.
‍Grāmatas caurviju pavediens ir kino - galvenokārt latviešu - un tā gaitas no pašiem pirmsākumiem, kā arī tas, kas filmu novadā norisinājies trimdas periodā. 

"Dievatziņa vēdās un dainās" apskata Latvijas gara mantojumu - dainas - no filozofiskā, garīgā un psiholoģiskā viedokļa, salīdzinot dainās pausto dzīvesziņu ar mācībām, ko lasām vēdās.
‍Autore lieliski parāda dainu un vēdu vienoto augstāko vērtību, to spēju vienkāršā, citreiz apslēptā veidā pasniegt gan garīgās vērtības, gan saikni ar zinātni un dabu.

Grāmatas autors ir dabas fotogrāfs un viņa pieredze rosinājusi uzrakstīt grāmatu par bioniku mākslā. Dabas formu estētika ir mācība par skaistuma sajūtu kā dabisku tiekšanos saglabāt harmoniju starp cilvēku un apkārtējo vidi. Daba iemācījusi mūs izprast proporcijas, ritmus, krāsas un citas pazīmes, kuras piemīt visam redzamajam.

Anna Kuzina zināšanas par Rūdolfa Blaumaņa dzīvi un daiļradi ir krājusi vairāk nekā 30 gadus, ‍strādājot par R. Blaumaņa memoriālā muzeja “Braki” vadītāju.
‍Viņas sarakstītā grāmata būs labs orientieris visiem – ‍gan literatūr­pētniekiem, gan jebkuram interesentam – pārskatāmai rakstnieka dzīves ‍un darba gaitu izsekošanai, kā arī padziļinātai iepazīšanai.