ISBN kods: 9789984315201LATVIEŠU KOKA KRĒSLI. Juris Emsiņš, Lāsma Āboliņa
Grāmata "Latviešu koka krēsli" ir aizraujošs ceļojums Latvijā radīto koka krēslu vēsturē. Vizuāls stāsts kā tapis, attīstījies, pilnveidojies un mainījies to dizains no senākajiem dobtajiem koka bluķu un sakņu, zaru veidojumu krēsliem līdz slavenajiem Vidzemes krēslinieku dzimtu un mākslinieku Anša Cīruļa un Jūlija Madenieka autordarbiem, pārskatot Vīnes krēslus ražojošu galdniecību, padomju laika mēbeļu kombinātu un fabriku krēslu paraugus un nonākt līdz pat šodienai.
Autori - kokrūpnieks inženieris, mēbeļu rūpniecības profesionālis Juris Emsiņš, bijušais LLU un RTU docents, un produktu dizainere Lāsma Āboliņa, kura studējusi koka izstrādājumu tehnoloģijas, -
aizrautīgi pētījuši latviešu koka krēslu attīstību, un rezultātā tapusi grāmata, kas sniedz plašu pārskatu par koka krēslu vietu Latvijas kultūrtelpā.
Cietie vāki
Formāts 170x240mm
208 lpp.
|
 |
Profesore Janīna Kursīte no visdažādākajiem avotiem (vecām vārdnīcām, literatūras, ekspedīcijām) atradusi un cēlusi augšā aizmirstus latviešu valodas vārdus, apvienojot tos nedaudz izaicinošā nosaukumā “Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb Novadu vārdene”.
Kā Latgalē brauca svātos, precējās, guldināja un modināja jauno pāri, kā apdziedāja, līgavu raudināja, noņēma vaiņagu, kā arī vēl simts un vienu lietu par Latgales senajām un mūsdienu kāzām – to visu lasītājs var uzzināt profesores Janīnas Kursītes grāmatā “Kāzas Latgalē”. Izdevums ir bagātīgi ilustrēts ar dažādu gadu kāzu fotogrāfijām. Lasiet un precaties vai, ja esat jau apprecējušies, salīdziniet!
Rakstu krājums, kas veltīts viena Latgales novada tradicionālās kultūras mūsdienu stāvokļa atspoguļojumam.
Pieskāriens – grāmata, kura aicina iepazīt un atklāt Raimonda Paula devumu latviešu mūzikas kultūrā no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām.
Rīgas Latviešu biedrība (1868–1940) kā nacionālās grāmatniecības centrs. Šīs grāmatas mērķis ir veidot izsmeļošu pārskatu par Rīgas Latviešu biedrības apgāda, kā arī citu biedrības nodaļu un komisiju veikumu izdevējdarbībā.
Rīgas latviešu biedrības rakstu krājums. Raksti un pētījumi par RLB vēsturiskajām gaitām.
Dzidras Sondores grāmatā „Suitu dzīvesstāsti un ēdieni” 22 suitu sievu stāstījumā tiek atklāti ļoti spēcīgu, mērķtiecīgu un izturīgu cilvēku likteņi gandrīz vesela gadsimta garumā. Daudzi likteņi ir līdzīgi, citi – ļoti atšķirīgi. Un varam tikai apbrīnot, kā ikviena grāmatas varone, saskaroties ar dažādiem dzīves līkločiem, nepadodas, neatkāpjas, bet saglabā suitu tradīcijas, dzimtas godu un lepni nes savu tautastērpu.
VIJA
VĒTRA ir
ievērojama, pasaulē pazīstama indiešu
deju dejotāja.Šogad viņa svin savu 90 dzimšanas dienu un 70 gadus kopš dejo uz
skatuves. Visu savu mūžu,
dejojot uz četru pasaules kontinentu skatuvēm, viņa nesusi un
popularizējusi Latvijas vārdu.Šī grāmata jeb albums atspoguļo visu viņas bagāto
dejas mūžu. Dzejniece Lija Brīdaka daudzkārt rakstījusi par Vētru,šoreiz ar
radošu pieskārienu viņa paver mākslinieces galvenos radošā mūža posmus.
Anna Kuzina zināšanas par Rūdolfa Blaumaņa dzīvi un daiļradi ir krājusi vairāk nekā 30 gadus, strādājot par R. Blaumaņa memoriālā muzeja “Braki” vadītāju.Viņas sarakstītā grāmata būs labs orientieris visiem – gan literatūrpētniekiem, gan jebkuram interesentam – pārskatāmai rakstnieka dzīves un darba gaitu izsekošanai, kā arī padziļinātai iepazīšanai.
Grāmata lappusi pēc lappuses pārstaigā Ērgļu novadu, parādot tā dabas skaistumu, tapšanas vēsturi sākot no 12. gadsimta līdz mūsdienām, stāsta par sadzīvi, kultūru, kā mainījušies laiki un cilvēki kā veidojušies kultūras, politikas, izglītības, medicīnas un daudzu citu nozaru stiprie un gudrie ļaudis.
Grāmatā ir apkopoti vairāku gadu garumā veidoti raksti par dažādām tēmām –
nacionālo, lokālo identitāti un pašapziņu. Cilvēka identitāti veido ne tikai ģimenes un dzimtas pieredze, tai
svarīgi arī lielie vēstures stāsti. Arī ikgadējie atmiņu “kari”. Latvija
nav vienīga valsts, kurā līdzās viena otrai dzīvo karojošas atmiņas, tas rāda,
ka pētniecība un zinātne ir ideju, viedokļu un atziņu konfrontāciju lauks. Grāmatā iekļauti pētījumi, kuri līdz šim nav
publicēti latviešu valodā.
Jūgendstils un tā ēkas uzrunā ikvienu. Namu kopskati,tēlu un detaļu romantika ir ievērojams mākslas darbs, kuru apbrīno visā pasaulē. Rīga ir viena no jūgendstila arhitektūras metropolēm, kuras vēsturiskais centrs ierakstīts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, bet Latvijā ir vēl citas pilsētas, piemēram, Liepāja, Ventspils, Jelgava, Kuldīga, Cēsis, Daugavpils, Jūrmala, Talsi, arī lauku vide ar atsevišķām ēkām gandrīz visos novados, kas veido neatkārtojamo Latvijas jūgendstila kopainu un unikalitāti Eiropas mērogā.Apjomīgā pētījuma autors ir habilitētais arhitektūras zinātņu doktors, akadēmiķis JĀNIS KRASTIŅŠ – starptautiski atzīts jūgendstila pētnieks, kas publicējis neskaitāmus rakstus un grāmatas par jūgendstilaarhitektūru.
Grāmata veltīta Rīgas Latviešu biedrības 150. gadskārtai. No 1868. gada līdz 2018. gadam noiets sarežģīts ceļš. Rīgas latviešu biedrības darbības vēsturē ir trīs lieli posmi - līdz Latvijas valsts dibināšanai, starpkaru Latvijā un pēc neatkarības atjaunošanas.
Grāmatas autore Vanda Zariņa ir strādājusi Rīgas pašvaldībā 32 gadus. Šai laikā viņa ir savākusi bagātīgu materiālu klāstu par Rīgas pašvaldības vēsturi, Rīgas domniekiem, pilsētas valdes locekļiem, izpildkomitejas vadītājiem un viņu likteņiem.Unikāla pētījuma rezultātā ir tapusi grāmata, kura populārā veidā stāsta par Rīgas domes darbību no 1878. līdz 1940. gadam un domnieku likteņiem kara un pēckara periodā. Autore saistoši atklāj daudzu domnieku dzīvesstāstus un ļauj ieskatīties viņu atstātajās paliekošajās vērtībās Rīgā. Grāmatā apkopoti interesanti fakti, ko papildina personisks vēstījums par cilvēkiem, viņu laiku un spēju izdzīvot laikmeta līkločos.
Grāmatas autors Vilis Jānis Lapenieks (1908-1983) - kinorežisors, producents, scenārists un aktieris, viens no Latvijas kino pamatlicējiem. Viņa meistardarbs - filma "Zvejnieka dēls"."Dullā Daukas piezīmes" ir vaļsirdīga un valdzinoša autobiogrāfiska grāmata. Autora pārsteidzošais, nefiltrētais un amizantais dzīvesstāsts vēsta par Latvijas 20. gadsimta vēstures sarežģītajiem līkločiem. Grāmatā Vilis Lapenieks atklāj daudzus patiesus notikumus un faktus un dalās ar plašākai auditorijai līdz šim nezināmām liecībām.Grāmatas caurviju pavediens ir kino - galvenokārt latviešu - un tā gaitas no pašiem pirmsākumiem, kā arī tas, kas filmu novadā norisinājies trimdas periodā.
Ikviena rakstnieka galvenais darba instruments ir viņa valoda. Rūdolfa Blaumaņa daiļdarbu valodu raksturo izteiksmes skaidrība un precizitāte, dzīva, nesamākslota personāžu runa, humors un trāpīgi izteicieni.Bet vai šodien mēs izprotam Blaumaņa valodu, viņa rakstīto vārdu nozīmi? Gan jā, gan nē. Lugu Skroderdienas Silmačos zina gandrīz visi, bet diez vai katrs spēs paskaidrot, ko nozīmē vārdi alošanās, bambaka, bauska, biszāles, deivelēt, kāpe, leķēt, lobt un vēl daudzi citi. Vārdnīcā apkopoti rakstnieka literārajos darbos lietotie vārdi, personvārdi un vietvārdi, doti vārdu nozīmes skaidrojumi un piemēri. Grāmata aicina ienākt viņa vārdu pasaulē, aizrauj un ļauj salīdzināt savas zināšanas ar autora rakstīto. Tā ir kā tilts, kas mūs, 21. gadsimta cilvēkus, savieno ar Rūdolfa Blaumaņa laiku, ļaujot labāk izprast, kā pirms daudziem gadiem cilvēki domāja un uztvēra pasauli. 
Grāmata Latgale-atspulgi vēstures spogulī stāsta ne tikai par Latgali, bet arī par to, kas notika tai apkārt - gan tuvākā, gan tālākā pasaulē. Tas ir vēstījums par gadsimtiem, kariem un iekarojumiem, par dižu un ne tik dižu cilvēku likteņiem. Priekšvārda un pēcvārda autors Jānis Streičs.Grāmatas autors Manfreds Šneps-Šneppe, tehnisko zinātņu doktors, profesors, vienmēr ir aktīvi interesējies par vēsturi un arī publicējis savus pētījumus (raksti par Kārli Balodi un viņa dzimtu, grāmata Latviešu strēlnieki: Rīgas revolūcija 1917 u.c.).
Edgars Strazdiņš ir grāvendālietis un mežotnieks piecās paaudzēs. Autora aizraušanās jau kopš skolas laikiem ir dzimtā novada pētniecība, vēstures izzināšana un cilvēku likteņstāsti.Vairāku gadu garumā pētot arhīvus, uzklausot un intervējot vietējos ļaudis un konsultējoties ar vēstures speciālistiem, savākts vispusīgs materiāls grāmatai par Grāvendāli. Tajā skaidrota Grāvendāles un Mežotnes, īpaši Lielupes kreisā krasta, attīstība caur hronikām, lēņu dokumentiem un vietvārdiem, iezīmēta novada kopīgā vēsturiskās attīstības aina. Pētniecības laikā, sazinoties arī ar trimdas latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem, iegūts unikāls dokumentālo faktu un foto materiāls. zināmo vēsturi un spēcīgām personībām, kuras tur dzīvojušas. Grāmatā rodama izziņa par bagātā kultūrvēsturiskā novada līdz šim maz zināmo vēsturi un spēcīgām personībām, kuras tur dzīvojušas.Cita starpā patīkama pievienotā vērtība ir autora bagātīgā, daudzslāņainā valoda, bet pierakstītajos stāstījumos atdzīvojas valoda tās vēsturiskajā griezumā un koši iestarpinājumi – izteiksmīgi vecvārdi, apvidvārdi un zemgaliskā izloksne.
